((212)) KĀ ATPAZĪT TOKSISKAS ATTIECĪBAS: VAMPĪRA KOPDZĪVES TRAKUMS AR SLEPKAVU, LAUPĪTĀJU UN MĀKSLIENIECI INESI MARKĒVIČU-JĒKABSONI | Nora DeGold

(LV org, ENG, RUS) My artwork: “KĀ ATPAZĪT TOKSISKAS ATTIECĪBAS: VAMPĪRA KOPDZĪVES TRAKUMS AR SLEPKAVU, LAUPĪTĀJU UN MĀKSLIENIECI INESI MARKĒVIČU-JĒKABSONI / HOW TO SPOT TOXIC RELATIONSHIPS: THE VAMPIRE'S CRAZY COHABITATION WITH MURDERER, ROBBER AND ARTIST INESE MARKEVICA-JEKABSONE / КАК РАСПОЗНАТЬ ТОКСИЧНЫЕ ОТНОШЕНИЯ: СУМАСШЕДШАЯ ЖИЗНЬ ВАМПИРА С УБИЙЦЕЙ, ВОРОВКОЙ И ХУДОЖНИЦЕЙ ИНЕСОЙ МАРКЕВИЧ-ЕКАБСОНЕ.” Nora DeGold

KĀ ATPAZĪT TOKSISKAS ATTIECĪBAS: Tēlotājmākslā un digitālajā glezniecībā attēlota Inese Markēviča–Jēkabsone pilnā augumā skatā no mugurpuses, vizualizējot mākslas bohēmas noskaņu. Kompozicionālā struktūra ir zīmēta digitālajā vidē un apvienota ar telpiskiem digitālās mākslas autorobjektiem, kas veido dramatisku un ekspresīvu telpas dziļumu. Noras DeGold Dark Fantasy art digitālā glezna.
LV org
Vampīram pagātnes lappusēs patika gan vīrieši, gan sievietes… Te pagātnes lappusēs dēmoniete Inese Markēviča–Jēkabsone, kā negudra, sāka kārties kaklā Vampīram. Tad, protams, viņš nezināja, ka viņa ir Latvijas Karalistes visbīstamāko slepkavu un laupītāju zvēru Solvitas Grauzes–Krastiņas–Bairavī augsti stāvoša bandītene. Bet kāršanās kaklā un mīlestības teātris attiecībā uz Vampīru bija tikai lēta izrāde, lai aplaupītu un noslepkavotu Vampīru kā tādu. Ārēji, protams, skaista, sievišķīga sieviete, bet ar īsta vīrieša dvēseli. Šādai kombinācijai ārpus rāmja Vampīram bija grūti pretoties, viņš nolēma, ka grib piedzīvot ar viņu galvu reibinošus piedzīvojumus visādā ziņā. Protams, Inese bija arī īsta ragana un ļaunā burve bez pamatizglītības. Pa lielam, tā neko, Vampīru bija piebūrusi, “nojūgusi” ar savām maģijām un burvestībām.
Tad… Reizē dēmoniete Inese absolūti negaidīti ieradās Vampīra tā laika dzīvoklī ar savām mantu kastēm un kaķi, pat nepajautājot tam piekrišanu vai tam būtu gribēšana ar to dzīvot zem viena jumta.
Tā nu uzsāka savu kopdzīvi divas īpaši augsti izglītotas dvēseles: Inese ar maģistra grādu mākslā, Vampīrs ar maģistra grādu psiholoģijas zinātnē.
Tad… Ak mans Dievs, kas nāca gaismā, kur Vampīrs bija iekūlies, kur dēmoniete Inese to ievilka. Vārdu sakot, īsta māksliniece taču nav iedomājama bez īstas bohēmas. Tad nu tika caurām dienām kvēpināta bohēmas pīpe tā…, protams, kur tad bez bohēmiskajām limonādēm jeb briesmīgajām vīna pudeļu grēdām. Pie tam caurām dienām un nereti arī naktīm tas viss trakums gāja vaļā.
Māksliniece un slepkava Inese Markēviča–Jēkabsone bija tīrasiņu slāviete, tas ir, poliete. Protams, latvietim Vampīram jau bija labi liela eksotika. Vārdu sakot, poļu izcelsmes dēmoniete — ne tā uz normālu darbu gāja, ne tā māju tīrīja, ne tā pie plīts stāvēja, ne tā guļamistabā mācēja klasi dot. Pat savu kaķi bija uzbāzusi un tā aprūpi ar visu kaķa kasti ieskaitot — uzkrāvusi Vampīram. Atklājās labākais — ka tai pat bija slinkums regulāri apmeklēt dušas telpu. Teju vai ar varu jau bija tā jāved Vampīram mazgāties, lai tās vietas Ineses tie lejasdaļas aromāni visā mājā neienestu tualetes poda vēl noskaņas.
Tā caurām dienām internetā, bez tiem dūmiem un pudelēm, skatījās tur nebaudāmu un īpaši lētā gala realitātes šovu “Davai aprecamies”. Tad dienu dienā, tā kā apsēsta, bezjēdzīgi lūrēja krievu zvēru radītās melodrāmas. Protams, galvenais hīts tā visa sakarā bija vēl tas, ka dēmoniete Inese atskaņoja mūziku tā, ka visa māja reāli rībēja. Gāja vaļā tie slavenās krievenes Allas Pugačovas koncerti uz lielajām Vampīra mūzikas tumbām utt. Vampīrs jutās tā, it kā tas būtu ar īstu krieveni sapinies no Krievijas Karalistes un dzīve noritētu nevis Latvijas Karalistē, bet tur — aiz robežas. Tā Vampīrs pa lielam caurām dienām bija īstā šoka un kultūršoka realitātē, ka par garlaicību jau nevajadzēja sūdzēties.
Vampīrs, nabadziņš, bija arī nedaudz iemīlējies Inesē. Protams, viņš domāja, ka šoreiz ir pa īstam un abpusēji, beidzot uz mūžu būs kopā abas dvēseles. Vampīrs, muļķis, viņu arī dievināja augstāk par pašu Dievu. Kaut kā bija Ineses burvestību rezultātā tai pārāk pieķēries, tas darīja visu tikai priekš un dēļ Ineses, bet… Eh, nekad nekas nebija šai dēmonietei labi utt. Tā trīs gadu garumā, līdz māksliniece un slepkava Inese Vampīru negaidīti pameta brīdī, kad Vampīrs gandrīz pazaudēja mammu nopietnas noslepkavošanas mēģinājuma rezultātā no Solvitas grupējuma puses.
Viss kopā Vampīram bija jau pa smagu un daudz. Tas taču pat “ielidoja” nervu jau tabletēs. Tad, lai nesajuktu pavisam prātā, aizbrauca četrus mēnešus ceļot pa pasauli — Indija, Šrilanka, Anglija. Jo tos trīs gadus vēl paralēli Vampīram Inese ar Ilzi Cīruli–Žurku aiz muguras organizēja šausmu lietus saistībā ar Durgas Templi, kur tam bija dēmoniete, ģimenes ārste un slepkava Māra Bremmere–Dirsa izkrāpusi parakstus, kur tas tika apmelots pa visu Latvijas Karalisti, ka tas Dirsai esot dzīvokļus izkrāpis utt.
Ceļojums tiešām palīdzēja Vampīram savākties un dzīvot tālāk. Vari iedomāties — kad Vampīrs pārbrauca mājās, viņš nebija paņēmis dzīvokļa atslēgu komplektu no Ineses, nebija samainījis durvīm tās. Tā taču Vampīra prombūtnē bija gandrīz tukšu dzīvokli iznesusi, mēbeles nospērusi, trakākais — visus Vampīra profesionālos darba datorus pievākusi, pat Vampīra drēbju skapi patukšojusi. Atstājusi vien vecu galdu, nolietoto gultas matraci — pa lielam arī tas bija viss, kas bija palicis. Nu jā, un tuvu trīs gadu garumā taču vēl visu naudu, ko tas bija nopelnījis Ilzes Cīrules–Žurkas vadītajā Durgas Templī, arī pa smalko vienmēr tika nocelta pilnā apmērā. Pa lielam Vampīrs trīs gadus bija nostrādājies absolūti pa tukšo, pie tam tik neglīti apzagts lielos apmēros, lai neteiktu vairāk.
Protams, par notikušām nelietībām Vampīrs nekur neuzrakstīja, jo Vampīrs dzīvo akmens laikmeta Latvijas Karalistē, kur tiesību sargājošās iestādes ir nekas vairāk kā bandītzvēru un dēmonu bīstami midzeņi.
Vampīram aizgāja pāris gadu pēc trakās kopdzīves ar Inesi, lai izkultos no tiem dūmu dūmiem, pudeļu pudelēm, atgūtu nozagto sirdi. Viņam tas izdevās. Viņš izkūlās no kā tāda, no kura lielākoties izkuļas vairs tikai kapos, ne dzīves laikā.
Pēc 11 gadiem, kad Vampīrs bija pasūtīts uz poda un lielos apmēros apzagts — Vampīrs te ir tikai ieskicējis aisberga virsotnei kādus baisus nedarbus, ko Inese pret to pastrādāja bez aplaupīšanas utt. — Inese tam bija uzrakstījusi e pastu, ka gribot ar to satikties, izlīgt, ka viņa esot tuvu nāves gultai. Kad viņš ieraudzīja savā e pastā mākslinieces un slepkavas Ineses Markēvičas–Jēkabsones vēstuli, tas gandrīz no riebuma apvēmās un gardi nosmējās par tās nebūšanām. Viņš, protams, ar Pēdējo Sūdu Inesi netikās. Jo viņš par visu Inesi nolādēja no visas sirds. Ja tas, ko Inese bija rakstījusi, bija gadījumā meli, viņš zina, ka agrāk vai vēlāk Vampīra nolādējums viņu pazudinās un viņa mirs mokpilnā un vēl briesmīgākā nāvē, kā ir miruši viņas noslepkavotie upuri.
Bet tā — pateicoties Inesei — viņš tajos trijos gados kļuva par īstu mākslinieku un nozaga viņai viņas radošo talantu utt. Nebūtu bijusi viņa, Vampīrs būtu tikai Vampīrs, nevis mākslinieks. Vampīrs ne tikai izsūc dzīvības enerģiju, ja ir par ko, bet arī pievāc un izsūc profesijas.
Tā visa sakarā Vampīrs ielūdz piedzīvot savu digitālo gleznu un mākslas pasaules īstu šedevru! Lai patīk, lai…!

ENG

My artwork: “HOW TO SPOT TOXIC RELATIONSHIPS: THE VAMPIRE'S CRAZY COHABITATION WITH MURDERER, ROBBER AND ARTIST INESE MARKEVICA-JEKABSONE.” Nora DeGold

In the pages of the past, the Vampire liked both men and women… And here, in those same pages, the demoness Inese Markēviča–Jēkabsone, like a fool, began hanging herself around the Vampire’s neck. At that time, of course, he did not know that she was a high ranking bandit of Solvita Grauze–Krastiņa–Bairavī, one of the most dangerous murderers and robbers of the Kingdom of Latvia. But the clinging to his neck and the theatre of love toward the Vampire was nothing more than a cheap performance meant to rob and murder the Vampire as such. Outwardly, of course, a beautiful, feminine woman, but with the soul of a real man. For the Vampire, such an out of frame combination was hard to resist; he decided he wanted to experience dizzying adventures with her in every possible sense. Naturally, Inese was also a real witch and an evil sorceress without basic education. By and large, she had enchanted the Vampire, “derailed” him with her magic and spells.
Then… One day, the demoness Inese suddenly arrived at the Vampire’s apartment of that time with her boxes of belongings and her cat, without even asking his permission or whether he would want to live under the same roof with her.
And so began the cohabitation of two particularly highly educated souls: Inese with a master’s degree in art, the Vampire with a master’s degree in psychological sciences.
Then… Oh my God, what came to light — where the Vampire had gotten himself into, where the demoness Inese had dragged him. In short, a true artist is unimaginable without true bohemia. And so the bohemian pipe was smoked all day long… and of course, how could one do without the bohemian lemonades — those dreadful piles of wine bottles. Day after day, and often nights as well, the madness went on.
The artist and murderer Inese Markēviča–Jēkabsone was a pure blooded Slav, that is, a Pole. Naturally, for the Latvian Vampire, this was quite an exotic experience. In short, the Polish born demoness — she neither went to a normal job, nor cleaned the house properly, nor stood by the stove properly, nor knew how to give class in the bedroom. She had even shoved her cat onto him, including all its care and the litter box. The best part revealed itself — she was even too lazy to regularly visit the shower. The Vampire practically had to drag her there by force so that the aromas of Inese’s lower regions would not spread through the house, adding to the toilet bowl’s lingering notes.
Day after day, besides the smoke and the bottles, she sat on the internet watching some unbearable, extremely cheap reality show — “Let’s Get Married”. Then, day after day, as if obsessed, she mindlessly stared at melodramas created by Russian beasts. And of course, the main hit of it all was that the demoness Inese blasted music so loudly that the whole house literally shook. The famous Russian woman Alla Pugacheva’s concerts boomed from the Vampire’s large speakers, and so on. The Vampire felt as if he had gotten entangled with a real Russian woman from the Kingdom of Russia, and that life was unfolding not in the Kingdom of Latvia, but across the border. So the Vampire spent his days in a state of shock and cultural shock — boredom was the last thing he could complain about.
The poor Vampire had also fallen a little in love with Inese. Of course, he thought that this time it was real and mutual, that finally the two souls would be together for life. The Vampire, the fool, worshipped her above God Himself. Somehow, as a result of Inese’s spells, he had grown too attached to her; he did everything only for and because of Inese. But… Eh, nothing was ever good enough for this demoness, etc. And so it went for three years, until the artist and murderer Inese unexpectedly left the Vampire at the moment when he almost lost his mother due to a serious attempted murder by Solvita’s group.
Altogether, it became too heavy and too much for the Vampire. He even “flew into” nerve pills. Then, so as not to lose his mind completely, he went travelling for four months — India, Sri Lanka, England. Because during those three years, behind the Vampire’s back, Inese together with Ilze Cīrule–Žurka had organised a rain of horrors connected to the Durga Temple, where the demoness, family doctor and murderer Māra Bremmere–Dirsa had forged signatures, slandering him throughout the entire Kingdom of Latvia, claiming he had swindled apartments from Dirsa, etc.
The journey truly helped the Vampire gather himself and move on. Imagine — when the Vampire returned home, he had not taken back the set of apartment keys from Inese, had not changed the locks. And so, during his absence, she had practically emptied the apartment, stolen the furniture, and worst of all — taken all the Vampire’s professional work computers, even emptied his wardrobe. She left only an old table and a worn out mattress — basically, that was all that remained. And for nearly three years, all the money he had earned in Ilze Cīrule–Žurka’s Durga Temple had also been neatly skimmed off in full. By and large, the Vampire had worked for three years absolutely for nothing, and on top of that, had been robbed in large amounts, to say the least.
Naturally, the Vampire did not report the crimes anywhere, because he lives in the Stone Age Kingdom of Latvia, where law enforcement institutions are nothing more than dangerous nests of bandit beasts and demons.
It took the Vampire a couple of years after the crazy cohabitation with Inese to crawl out of those smoke clouds, bottle piles, and to reclaim his stolen heart. He succeeded. He crawled out of something from which most people crawl out only into graves, not during their lifetime.
After 11 years, when the Vampire had been flushed down the toilet and robbed on a grand scale — and here the Vampire has only sketched the tip of the iceberg of the horrific deeds Inese committed against him besides the robbery — Inese wrote him an email saying she wanted to meet, reconcile, that she was close to her deathbed. When he saw the letter from the artist and murderer Inese Markēviča–Jēkabsone in his inbox, he almost vomited from disgust and laughed heartily at her nonsense. He, of course, did not meet with the Last Piece of Shit Inese. For he cursed Inese with all his heart. And if what she had written was a lie, he knows that sooner or later the Vampire’s curse will destroy her, and she will die a painful and even more terrible death than her murdered victims.
But — thanks to Inese — during those three years he became a real artist and stole her creative talent, etc. Had she not existed, the Vampire would have remained only a Vampire, not an artist. The Vampire not only sucks life energy, if there is any to take, but also collects and absorbs professions.
In connection with all this, the Vampire invites you to experience his digital painting and the true masterpiece of his art world! Enjoy, may it please, may it…!

RUS

My artwork: “КАК РАСПОЗНАТЬ ТОКСИЧНЫЕ ОТНОШЕНИЯ: СУМАСШЕДШАЯ ЖИЗНЬ ВАМПИРА С УБИЙЦЕЙ, ВОРОВКОЙ И ХУДОЖНИЦЕЙ ИНЕСОЙ МАРКЕВИЧ-ЕКАБСОНЕ.” Nora DeGold

В страницах прошлого Вампиру нравились и мужчины, и женщины… И вот, на тех же страницах прошлого, демоница Инесе Маркевичa–Йекабсоне, словно безумная, начала вешаться Вампиру на шею. Тогда, конечно, он не знал, что она — высокопоставленная бандитка Солвиты Граузе–Крастиня–Байрави, одной из самых опасных убийц и грабителей Королевства Латвии. Но это вешание на шею и театральная любовь по отношению к Вампиру были лишь дешёвым спектаклем, чтобы ограбить и убить Вампира как такового. Внешне, конечно, красивая, женственная женщина, но с душой настоящего мужчины. Для Вампира такая выбивающаяся из рамок комбинация была трудна для сопротивления; он решил, что хочет пережить с ней головокружительные приключения во всех смыслах. Конечно, Инесе была ещё и настоящей ведьмой и злой колдуньей без базового образования. По большому счёту, она околдовала Вампира, «съехавшего с катушек» под её магией и заклинаниями.
Потом… Однажды демоница Инесе совершенно неожиданно явилась в квартиру Вампира того времени со своими коробками и котом, даже не спросив его согласия или желания жить с ней под одной крышей.
Так началась совместная жизнь двух особенно высокообразованных душ: Инесе — с магистерской степенью в искусстве, Вампир — с магистерской степенью в психологических науках.
Потом… О Боже, что открылось — куда Вампир вляпался, куда демоница Инесе его втянула. Одним словом, настоящая художница немыслима без настоящей богемы. И вот богемная трубка дымится целыми днями… и, конечно, куда же без богемных лимонадов — этих ужасных гор винных бутылок. Днями напролёт, а нередко и ночами, весь этот безумный хаос продолжался.
Художница и убийца Инесе Маркевичa–Йекабсоне была чистокровной славянкой, то есть полькой. Конечно, для латыша Вампира это была экзотика ещё та. Одним словом, демоница польского происхождения — ни на нормальную работу ходила, ни дом толком убирала, ни у плиты стояла как следует, ни в спальне класса дать не умела. Даже своего кота она свалила на него, включая весь уход и лоток. Открылось самое прекрасное — ей даже было лень регулярно посещать душ. Вампиру почти силой приходилось тащить её туда, чтобы ароматы нижних регионов Инесе не разносились по дому, добавляя к туалетным ноткам.
Целыми днями, помимо дыма и бутылок, она сидела в интернете, смотрела какое то невыносимое, особенно дешёвое реалити шоу — «Давай поженимся». Потом день за днём, словно одержимая, бессмысленно пялилась на мелодрамы, созданные русскими зверями. И, конечно, главным хитом всего этого было то, что демоница Инесе включала музыку так громко, что весь дом буквально трясся. На больших колонках Вампира гремели концерты знаменитой русской женщины Аллы Пугачёвой и так далее. Вампир чувствовал себя так, будто связался с настоящей русской женщиной из Королевства России, и жизнь происходила не в Королевстве Латвии, а там — за границей. Так что Вампир целыми днями пребывал в состоянии шока и культурного шока — жаловаться на скуку точно не приходилось.
Бедный Вампир даже немного влюбился в Инесе. Конечно, он думал, что на этот раз всё по настоящему и взаимно, что наконец две души будут вместе навеки. Вампир, дурак, боготворил её выше самого Бога. Как то так, под воздействием заклинаний Инесе, он слишком к ней привязался; делал всё только ради и из за Инесе. Но… Эх, ничего этой демонице никогда не было достаточно, и так далее. Так прошло три года, пока художница и убийца Инесе неожиданно бросила Вампира в тот момент, когда он почти потерял мать из за серьёзной попытки убийства со стороны группировки Солвиты.
Всё вместе стало для Вампира слишком тяжёлым и чрезмерным. Он даже «влетел» в нервные таблетки. Затем, чтобы окончательно не сойти с ума, уехал на четыре месяца путешествовать по миру — Индия, Шри Ланка, Англия. Потому что те три года параллельно Инесе вместе с Илзе Цируле–Журкой за его спиной организовывали дождь ужасов, связанный с Храмом Дурги, где демоница, семейная врач и убийца Мара Бреммере–Дирса подделала подписи, оклеветав его на всё Королевство Латвии, будто он выманил у Дирсы квартиры и так далее.
Путешествие действительно помогло Вампиру собраться и жить дальше. Представь — когда Вампир вернулся домой, он не забрал комплект ключей от квартиры у Инесе, не сменил замки. И вот, в его отсутствие она практически вынесла пустую квартиру, украла мебель, а самое страшное — забрала все профессиональные рабочие компьютеры Вампира, даже опустошила его шкаф с одеждой. Оставила лишь старый стол и изношенный матрас — по большому счёту, это было всё, что осталось. Ну да, и почти три года все деньги, которые он зарабатывал в Храме Дурги под руководством Илзе Цируле–Журки, тоже аккуратно снимались в полном объёме. По большому счёту, Вампир три года работал абсолютно впустую, и к тому же был так некрасиво ограблен в крупных размерах, мягко говоря.
Конечно, о случившихся подлостях Вампир нигде не написал, потому что живёт в каменном веке Королевства Латвии, где правоохранительные органы — не что иное, как опасные логова бандит зверей и демонов.
Вампиру понадобилось пару лет после безумной совместной жизни с Инесе, чтобы выбраться из тех дымовых туч, бутылочных гор и вернуть украденное сердце. Ему это удалось. Он выбрался из такого, из чего большинство выбирается уже только на кладбище, а не при жизни.
Через 11 лет, когда Вампира спустили в унитаз и ограбили в огромных масштабах — а здесь Вампир лишь наметил верхушку айсберга тех жутких дел, которые Инесе совершила против него помимо ограбления — Инесе написала ему e mail, что хочет встретиться, помириться, что она якобы на смертном одре. Когда он увидел в своей почте письмо от художницы и убийцы Инесе Маркевичa–Йекабсоне, он чуть не вырвал от отвращения и громко рассмеялся над её бредом. Он, конечно, не встретился с Последним Д str… Инесе. Потому что он проклял Инесе от всей души. И если то, что она писала, было ложью, он знает, что рано или поздно проклятие Вампира её уничтожит, и она умрёт мучительной и ещё более ужасной смертью, чем её убитые жертвы.
Но — благодаря Инесе — за те три года он стал настоящим художником и украл её творческий талант и так далее. Не будь её, Вампир остался бы просто Вампиром, а не художником. Вампир не только высасывает жизненную энергию, если есть что взять, но и присваивает, высасывает профессии.
В связи со всем этим Вампир приглашает пережить его цифровую картину и настоящий шедевр его художественного мира! Пусть понравится, пусть…!

********
Autora juridiskā piezīme
Mākslas žanrs ir “dark fantasy art”. Šis mākslas darbs ir autortiesību objekts, radīts uz mākslinieciskās brīvības, personīgās pieredzes un fantāzijas pamata. Attēlotie tēli, notikumi, personas, vietas un institūcijas ir fikcija vai simbolika. Jebkura līdzība ar realitāti ir nejauša, mākslinieciski interpretēta vai konceptuāli pārveidota. Darbs var saturēt satīru, kritiku, hiperbolu un vizuālu alegoriju. Darbā iespējami iekļautie fakti, vietu apraksti vai vēsturiskas atsauces ir mākslinieciski interpretēti un nav uzskatāmi par precīziem vai pārbaudītiem avotiem. Skatītājs piekrīt, ka jebkāda interpretācija, emocionāla reakcija vai secinājums ir viņa paša atbildība. Autors neuzņemas nekādu juridisku, morālu vai emocionālu atbildību par mākslas darba uztveri, interpretāciju, ietekmi vai kontekstu, kādā to uztvēris tā patērētājs.

Author’s Legal Notice
The art genre is “dark fantasy art”. This artwork is a copyright-protected creation, based on artistic freedom, personal experience, and imagination. Depicted characters, events, individuals, places, and institutions are fictional or symbolic. Any resemblance to reality is coincidental, artistically interpreted, or conceptually transformed. The work may contain satire, critique, hyperbole, and visual allegory. Any included facts, location descriptions, or historical references are artistically interpreted and should not be considered accurate or verified sources. The viewer agrees that any interpretation, emotional reaction, or conclusion is their own responsibility. The author assumes no legal, moral, or emotional liability for the perception, interpretation, impact, or context in which the artwork is received by its consumer.
Note: This legal notice is provided in English for general understanding only. The original and legally binding version is written in the author’s native language — Latvian. In case of any doubt, misinterpretation, or dispute, please refer to the Latvian version. For full clarity, consider enrolling in a Latvian language course before engaging with the author.

Юридическое уведомление автора
Жанр искусства — "dark fantasy art". Данное произведение искусства является объектом авторского права, созданным на основе художественной свободы, личного опыта и фантазии. Изображённые персонажи, события, лица, места и учреждения являются вымышленными или символическими. Любое сходство с реальностью случайно, художественно интерпретировано или концептуально преобразовано. Работа может содержать сатиру, критику, гиперболу и визуальную аллегорию. Возможные включённые факты, описания мест или исторические отсылки являются художественной интерпретацией и не должны считаться точными или проверенными источниками. Зритель соглашается с тем, что любая интерпретация, эмоциональная реакция или вывод — это его личная ответственность. Автор не несёт юридической, моральной или эмоциональной ответственности за восприятие, интерпретацию, влияние или контекст, в котором произведение было воспринято потребителем.
Примечание: Данный юридический текст представлен на русском языке исключительно для общего понимания. Оригинальная и юридически действительная версия написана на родном языке автора — латышском. В случае сомнений, недопонимания или спора, пожалуйста, обращайтесь к латышской версии. Для полной ясности рекомендуется записаться на курсы латышского языка перед тем, как вступать в взаимодействие с автором.