((177)) LUX EXPRESS UN RĪGA – DAUGAVPILS: VAMPĪRA VIEDOKLIS PAR AUTOBUSA KOMFORTU UN ATMIŅĀS PAR “LUKSARĪ” SERVISĀ SAŅEMTO PAKALPOJUMU | Nora DeGold
(LV org, ENG, RUS) My artwork: “LUX EXPRESS UN RĪGA – DAUGAVPILS: VAMPĪRA VIEDOKLIS PAR AUTOBUSA KOMFORTU UN ATMIŅĀS PAR “LUKSARĪ” SERVISĀ SAŅEMTO PAKALPOJUMU / LUX EXPRESS AND RIGA – DAUGAVPILS: A VAMPIRE’S TAKE ON BUS COMFORT AND MEMORIES OF “LUXURY” SERVICE RECEIVED / LUX EXPRESS И РИГА – ДАУГАВПИЛС: МНЕНИЕ ВАМПИРА О КОМФОРТЕ В АВТОБУСЕ И ВОСПОМИНАНИЯ О ПОЛУЧЕННОЙ УСЛУГЕ «ЛУКСАРИ» СЕРВИСА.” Nora DeGold



LV org
Vampīrs pieļauj, ka arī Tu esi visās malās redzējis sabāztās kompānijas “LUKSARĪ” jeb LUX EXPRESS reklāmas, kura savās reklāmās sola, ka viņiem esot premium un paši labākie autobusi Latvijas Karalistē, ka katrā kilometrā esot īsts miljonāra komforts utt. Vampīrs pieļauj, ka Tev būtu super interesanti uzzināt Vampīra iegūto pieredzi, vizinoties pa karalisti ar viņu autobusiem – cik Vampīram tie šķiet ērts pārvietošanās līdzeklis, ko viņš par tiem domā utt. Jo Vampīrs ir arī nemanot kļuvis par vadošo autobusu komforta speciālistu – viņš ir izmēģinājis absolūti visus autobusus visā Latvijas Karalistē nu jau pietiekoši daudz gadu garumā. Pa lielam nav tāda autobusa modeļa un maršruta, pa kuru nebūtu vizinājies Vampīrs un medījis savus kārtējos vampirizējamos upurus – protams, ja ir par ko.
Te nu Vampīrs izdomāja, ka atkal grib braukt pastaigāties pa Daugavpili, tad viņš domāja, ar ko tad braukt – ar vintage vilcienu jeb ar to miljonāra komfortu. Vampīrs izlēma braukt ar “LUKSARĪ”. Tad Vampīrs kā arī mākslinieks sāks savā stāstā ar “LUKSARĪ” par šīs kompānijas māksliniecisko autobusu un dizaina novērtējumu. Vizuālais “LUKSARĪ” ir vairāk kā skaists – gan autobusa ārpuse, gan iekšpuse atbilst visiem standartiem, lai tas varētu pretendēt uz miljonāra līmeņa autobusiem. Bet kas “LUKSARĪ” ir nogājis greizi? Pēc Vampīra domām, šī kompānija ir aizrāvusies ar skaistām, āršķīgām dekorācijām. Tā visa sakarā te Vampīrs izstāstīs, cik tad viņam bija ērts šis ceļojums miljonāra komfortā uz Daugavpili.
Lai ceļojums būtu izdevies, tad, protams, autobusā pati svarīgākā ir to krēslu izvēle, jo tieši no tiem ir atkarīgs, vai pēc brauciena jutīsies kā izspiests citrons jeb pati enerģija. “LUKSARĪ” ārēji ir vieni no skaistākajiem autobusu krēsliem visā Latvijas Karalistē, savukārt – cik viņi ir skaisti, tik viņi ir neērti. Tu neticēsi, bet viņiem ir paši neērtākie sēdekļi visā Latvijas Karalistē! Pat visbriesmīgākā paskata grabažu autobusiem, ar atbaidoša vecuma krēsliem, tie visi ir pa lielam ērti un komfortabli. “LUKSARĪ” ir īsti elles krēsli, jo kur ir neērtuma problēma? Aizmugurējā sēdekļa mala ir nepareizi uzkonstruēta, atliekums ir par slīpu, kā rezultātā visa brauciena laikā ir nepareiza slodze cilvēkzvēram uz muguru un mugurkaulu, un jau pie pirmajiem kilometriem braucējs pa smalko ielido īstā diskomforta ellē. Lai “LUKSARĪ” izdzīvotu tās stundu stundas, tad, protams, ir jāmeklē nepārtraukti jaunas ķermeņa pozas utt. Tas, kas ir radījis šo konceptu, izskatās, ka nav nopietni iztestējis savu autobusu ērtumu, bet uzskatījis – ja krēsli ārēji izskatās kā īsts augstākais brends, ka tas jau sola komfortu pats no sevis.
Tad vēl viņi ir iemontējuši autobusā izklaižu ekrānus krēslos, kur pa lielam nav ko iesākt, jo mūsdienu zvēriem ir vajadzīgs bezlimita piedāvājums, kur visa brauciena laiks paiet, tikai rokoties pa digitālā piedāvājuma bezgalību. Ja tāda nav, tad, protams, to neviens neskatās utt. – tur pat lāgā nav ko iesākt tajā ziņā. Vēl Vampīram ļoti nepatīk, ka šajā izklaižu ekrānā ir iemontēta kamera, kuras rakurss perfekti var filmēt un pētīt pasažieri visa brauciena laikā. Un nav paskaidrots, kālab izklaižu ekrānā tur tāda atrodas, jo tā nav saistīta ar izklaidēm. Te Vampīram kā mūsdienu digitālās izsekošanas un izspiegošanas speciālistam rodas aizdomas – vai tik šajās kamerās otrā pusē nevāc informāciju roboti, vai braucēja nedraugi nepēta, kā cilvēkzvērs tur pavada savu laiku utt., kas rada brauciena laikā pietiekoši smagu psiholoģisku diskomfortu. Diemžēl mūsdienās aizraušanās ar kamerām ir ļoti nepārdomāta un pārāk agresīva, kas liek meklēt variantus, kā no tām izvairīties, uzvedina uz visādākām tumšajām fantāzijām utt. Protams, tā visa sakarā Vampīrs vienmēr ņem līdzi materiālu, ar ko var šo kameru brauciena laikā aizsegt un saglabāt savu privāto telpu gadījumā, ja tā vāc datus bez Vampīra personiskas, rakstiskas piekrišanas.
Tad, ja “LUKSARĪ” ir par aukstu, tu nevari pilnībā savā vietā noslēgt aukstā gaisa padevi, ko savukārt var izdarīt jebkurā parastajā autobusā. Jo, aizverot lūkas, kur plūst ārā aukstais gaiss, paliek neaizveramas šķirbas, pa kurām Tevi turpina saldēt aukstais kondicioniera gaiss, kas ir šī autobusu konstruktora nopietna kļūda. Tad tā visa sakarā Vampīrs jutās, ka tās trīs stundas ir sēdējis īstā ledusskapī. Savā reklāmā viņi nav norādījuši, ka vasaras laikā ir jāņem līdzi īsts ziemas džemperis, lai pēc smalkā brauciena pasākums nebūtu beidzies ar smagu saaukstēšanos un letālu saslimšanu. Tā kā Vampīrs ir diezgan rūdīts šajā ziņā, tad, protams, brauciens viņam nebeidzās ar smagu saaukstēšanos.
Vēl “LUKSARĪ” lielās, ka viņiem ir tualete. Vampīrs ir iemācījies bez tām autobusos iztikt, jo šajā ziņā viņi ir vienīgie Latvijas Karalistē, kas tādu ekstru piedāvā. Vampīram pat bail iet skatīties un mēģināt to viņu tualeti, jo Vampīrs ir novērojis, ka autobusa šoferis to savos pārtraukumos (tas ir, nelielās pauzes pieturās) nekad neiet aptekalēt un uzprišināt. Zinot, cik Latvijas Karalistē īpaši daudziem cilvēkzvēriem ir problēmas un spējas pareizi izmantot podiņus, tad Vampīrs pieļauj, ka tur tā aina varētu būt diezgan dramatiska. “LUKSARĪ” kā neviens vēl piedāvā īpašus karstos dzērienus, un pie tam viss ir iekļauts viņu cenā. Vampīrs tos vēl nav izmantojis viena apstākļa dēļ – jo viņš negrib iedzīvoties nepatīkamos vēl pārsteigumos ar “LUKSARĪ” tualetes miljonāra klases podiņiem.
Tev droši vien interesē, cik tur ir jauki šoferīši utt.? Vārdu sakot, pagājušogad reizē, kad Vampīrs atkal ar viņiem bija devies uz Daugavpili, Rīgā viņam autobusā, protams, biļete tika pasniegta tā, it kā Vampīrs būtu pēdējais sūds. Tas viņu galīgi neizbrīnīja, jo attiecīgais kultūras līmenis ir Latvijas Karalistes autobusu šoferu neatņemama sastāvdaļa, uz ko vispār nav vērts pat reaģēt.
Bet ar ko “LUKSARĪ” pārsteidza un nokaitināja pašu Karali Vampīru? Kad tajā liktenīgajā braucienā Vampīrs atgriezās uz to pašu autobusu, lai brauktu jau mājās (jo Daugavpilī debesis draudēja ar nelāgiem lietus mākoņiem), tas šoferis pilnā balsī kā pēdējais lops izbaurojās uz Vampīru – ko te atradis vizināšanās izklaides utt. Vampīrs bija tuvu šokam no izrādes, jo tik prastas izrādes nevienā parastajā autobusā vēl nekad nebija gadījušās, pie tam pa ļoti daudziem gadiem, kopš Vampīrs ir kļuvis par autobusu mēbeli un ekspertu. Vampīrs nesaprata, kāda viņam, svešam zvēram, par daļu, ka viņš pēc īsa laika atkal ir ieradies, lai brauktu mājās uz Rīgu. Tas lops bļāva un bļāva, tad Vampīrs viņam aiztaisīja muti ar piezīmi, ka viņam ir ļoti slikta latviešu valoda, ka viņš viņa teikto nesaprot. Un tas lops paņēma un apklusa, palika dīvains, jo tas bija tā visvājākais punkts. Pa lielam tā arī Vampīrs nesaprata, kālab bija jāpiedzīvo šāda izrāde. Vienīgais iemesls, ko Vampīrs izdomāja – ka šoferim parāva milzu skaudība uz Vampīru, ka pats Latvijas Karalistes karalis ieradies, kaut viņš šo faktu slēpj, laikam jau tas nav noslēpjams utt. Tas serviss tik dramatisks citās reizēs nav bijis, bet “LUKSARĪ” šoferiem vienmēr ir raksturīgs īpašs ledainums, nepatīkams vēsums utt.
Pēc tā nepatīkamā piedzīvojuma tas šoferis Vampīru nokaitināja tik tālu, ka viņš bija tuvu tam, lai ziņotu attiecīgajām iestādēm par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Bet šajā reizē izskatījās, ka cits jau Vampīra vietā ir par “LUKSARĪ” uzrakstījis kādu sūdzību uz attiecīgo iestādi. Jo autobusā bija uzradusies opcija ielaikot šoferīti, kuru Vampīrs vēl neizpētīja, kā tā darbojas. Vampīrs šajā reizē bija šokā, cik laipni un patīkami šoferis Vampīru apkalpoja Rīgas Starptautiskajā autoostā, un tas nebija, pie tam, lēts teātris, bet viņš to izdarīja no sirds. Šajā reizē Vampīrs saņēma visaugstāko un patīkamāko apkalpošanas servisu, ņemot biļetes no autobusa šofera – pa visiem šiem gadiem šo šoferi laipnībā vēl neviens nebija pārspējis. Vampīrs nekad biļetes iepriekš sev neorganizē – ja nu todien ārā līst, jeb slinkuma dēmons apsēdis utt.
Vampīrs no Daugavpils nebrauca atpakaļ ar šo autobusu, bet izvēlējās vintage vilcienu, tīri tā iemesla dēļ, ka viņš šajā braucienā pārsala līdz kaulam. Vai atpakaļ braucot Vampīrs būtu laipni apkalpots, jeb izsmiets par pārāk ātru atgriešanos autobusā, viņš nezina. Bet tā Vampīrs noteikti vēl daudz un bieži brauks ar “LUKSARĪ” kompānijas busiem, tad jau redzēs, kā viņam ies turpmāk. Vampīram ir tas pluss, ka viņš visur smuki ieslīd pa kluso, un kur un kad viņš atkal ieradīsies, lai paņemtu jeb savāktu enerģiju par nedarbiem attiecībā uz viņu, to neviens nezina.
Bet tā, vēl runājot par “LUKSARĪ” tiem autobusa sēdekļiem – arī tas pa lielam ir relatīvs jēdziens: kas vienam ir ērts, tas otram ir neērts; kur viens salst nost, tur otrs nezina, ko iesākt ar saviem sviedriem; kur vienam izklaižu ekrānā nav ko iesākt, tur otrs atklāj kosmosu utt. Nu, kameras Vampīram gan nepatika tajos sēdekļos, un vienmēr ir jāatceras, ka klients ir dievs – nokaitinot dievu, var tikai piedzīvot tā īstas dusmas. “LUKSARĪ” nav ne labāks, ne sliktāks kā citi autobusi, kas brauc pa Latvijas Karalistes ceļiem, katram ir savi plusi un mīnusi. Vampīrs pieļauj, ka “LUKSARĪ” vairāk mīlētu, ja kļūtu piezemētāks un atteiktos no pārspīlētās ārišķības, kas gluži mūsu reģionam nav ne pieņemama, ne saprotama. Jo Latvijas Karalistes cilvēkzvēri ir īsti zvēri, bet pie tam ļoti vienkārši un vairāk prasti nekā smalki.
Vampīrs arī paniekojās ar savu fotokameru pa “LUKSARĪ” autobusu. Šajā reizē sanāca tas, kas sanāca – īsta māksla. Godīgi sakot, kad Vampīrs sāka fotografēt, viņš bija pārliecināts, ka rezultāts būs pavisam savādāks – iznāca pilnīgi neparedzēts radošais veikums. Lai patīk, lai...
ENG
My artwork: “LUX EXPRESS AND RIGA – DAUGAVPILS: A VAMPIRE’S TAKE ON BUS COMFORT AND MEMORIES OF “LUXURY” SERVICE RECEIVED.” Nora DeGold
The Vampire assumes that you, too, have seen the ubiquitous advertisements of the company “LUXURY”, also known as LUX Express, plastered everywhere. In their ads, they promise premium quality and the absolute best buses in the Kingdom of Latvia, claiming that every single kilometer offers true millionaire-level comfort, and so forth. The Vampire figures you would be super interested to learn about his own experience cruising around the kingdom on their buses—how comfortable a means of transportation they actually are in his eyes, what he thinks of them, and so on. After all, the Vampire has seamlessly evolved into a leading expert on bus comfort, having tested absolutely every single bus across the Kingdom of Latvia for quite a number of years now. Generally speaking, there isn’t a bus model or a route that the Vampire hasn’t ridden while hunting his next targets for vampirization—provided, of course, they are worth the effort.So, the Vampire decided he wanted to go for a stroll around Daugavpils again. He pondered his choices: whether to take a vintage train or opt for that advertised millionaire comfort. The Vampire chose to ride with “LUXURY”. As an artist, the Vampire will kick off his story with “LUXURY” by evaluating the artistic and design aspects of this company's buses. Visually, “LUXURY” is beyond beautiful—both the exterior and the interior of the bus meet all the standards required to qualify as a millionaire-level vehicle. But where did “LUXURY” go wrong? In the Vampire’s opinion, this company has become obsessed with beautiful, ostentatious decorations. In light of all this, the Vampire will share just how comfortable his journey in millionaire comfort to Daugavpils actually was.
For a trip to be successful, the most critical element on a bus is, of course, the choice of seats. It is precisely the seating that determines whether you will exit the bus feeling like a squeezed lemon or bursting with pure energy. Externally, “LUXURY” boasts some of the most beautiful bus seats in the entire Kingdom of Latvia; however, they are as uncomfortable as they are gorgeous. You won't believe it, but they have the most uncomfortable seats in the whole Kingdom of Latvia! Even the most horrific-looking, junk-heap buses with seats of a repulsive age are, for the most part, cozy and comfortable.
“LUXURY” features actual seats from hell, and where exactly does the discomfort lie? The back cushion of the seat is improperly constructed—the recline angle is too skewed. As a result, throughout the entire journey, an incorrect load is placed on the human-beast's back and spine, plunging the rider straight into a refined hell of discomfort from the very first kilometers. To survive those hours upon hours aboard “LUXURY”, one must constantly search for new body positions, and so on. Whoever designed this concept clearly failed to seriously test the comfort of their own buses, assuming instead that if the seats externally resemble a top-tier brand, it automatically guarantees comfort on its own.
Furthermore, they have installed entertainment screens into the back of the seats, though honestly, there is barely anything to do on them. Today's passengers demand an unlimited data stream, where the entire duration of the trip is spent digging through the infinity of digital offerings. If that isn't provided, then naturally, nobody watches it—there is hardly any practical use for it in that regard.
Moreover, the Vampire deeply dislikes the fact that a camera is built into this entertainment screen, perfectly positioned to observe the passenger throughout the entire journey. There is no explanation provided as to why it is located in an entertainment screen, as it has absolutely nothing to do with entertainment. To the Vampire—as a modern specialist in digital surveillance and espionage—suspicions arise: could automated systems be gathering information on the other side of these cameras? Or perhaps the rider's adversaries are studying how the passenger spends his time, which inflicts a rather heavy psychological discomfort during the trip. Unfortunately, nowadays, the obsession with cameras is highly thoughtless and overly aggressive, forcing one to look for ways to avoid them and fueling all sorts of dark fantasies. Naturally, because of this, the Vampire always brings along material to cover this camera during the trip, thereby preserving his private space in case data is being collected without the Vampire's personal, written consent.
Additionally, if it gets too cold inside “LUXURY”, you cannot completely shut off the cold air flow at your seat, which is something you can easily do in any ordinary bus. When you close the vents where the cold air streams out, unsealable gaps remain, through which the freezing air from the air conditioner continues to flow. This is a severe blunder on the part of the bus designer. Consequently, the Vampire felt as though he had spent those three hours sitting inside an actual refrigerator. In their advertising, they fail to mention that during the summer season, one must bring a proper winter sweater to ensure this fancy trip doesn't end with a severe chill. Since the Vampire is quite hardened in this regard, the journey, of course, did not end in illness for him.
“LUXURY” also boasts about having a toilet. The Vampire has learned to get by without them on buses, even though this company is the only one in the Kingdom of Latvia offering such an extra amenity. The Vampire is cautious about even looking at or trying their toilet, as he has observed that the bus driver never goes to tidy up or freshen it during his breaks. Knowing the general habits of travelers, the Vampire assumes that the state of the facilities could be quite dramatic. As an added bonus, “LUXURY” offers special hot beverages, and to top it off, everything is included in their price. The Vampire has yet to try them for one specific reason: he simply does not wish to encounter any further unpleasant surprises involving the millionaire-class facilities of “LUXURY”.
You are probably wondering whether the drivers there are nice, and so on? To put it briefly, last year, when the Vampire had once again set off with them to Daugavpils, his ticket in Riga was, of course, handed to him as if the Vampire were a total piece of shit. This did not surprise him in the least, as that particular level of culture is an inseparable trait of the bus drivers in the Kingdom of Latvia—something that is not even worth reacting to.
But how did “LUXURY” manage to surprise and infuriate King Vampire himself? When, on that fateful trip, the Vampire returned to the very same bus to head back home (since the skies over Daugavpils were threatening with nasty rain clouds), that driver, at the top of his lungs like an absolute brute, started bawling at the Vampire—asking what kind of joyrides he thought he was taking here, and so on. The Vampire was close to shock from this performance, because such a vulgar spectacle had never occurred on any ordinary bus before, and this is after many, many years of the Vampire being a permanent fixture and an expert on buses. The Vampire could not comprehend what business it was of this strange beast that he had returned after a short while to travel back home to Riga. That brute just kept yelling and yelling, until the Vampire shut him up with a remark that his Latvian language was extremely poor and that he couldn’t understand a word he was saying. And that brute just shut his mouth and turned awkward, because that happened to be his weakest spot.
Generally speaking, the Vampire never did understand why he had to experience such a scene. The only reason the Vampire could come up with was that the driver was gripped by a massive wave of envy toward the Vampire—envy that the King of the Kingdom of Latvia himself had arrived, even though he hides this fact, but I suppose it cannot be hidden, and so on. The service had never been quite that dramatic on other occasions, but the drivers of “LUXURY” are always characterized by a particular iciness, an unpleasant coldness, and so forth.
Following that distasteful encounter, that driver had infuriated the Vampire to the point where he was close to reporting the quality of the provided service to the relevant authorities. However, on this latest occasion, it appeared as though someone else had already written a complaint against “LUXURY” to the appropriate institution. This is because an option to "like the driver" had suddenly appeared on the bus, though the Vampire has not yet investigated how it works. This time around, the Vampire was shocked by how politely and pleasantly the driver served him at the Riga International Coach Terminal, and it wasn’t some cheap act either; he did it genuinely from the heart. On this trip, the Vampire received the highest and most pleasant customer service while getting his tickets from the bus driver; in terms of politeness, no one had surpassed this driver in all these years. The Vampire never arranges his tickets in advance—just in case it happens to be raining that day, or if the demon of laziness has possessed him, and so on.
The Vampire did not take this bus back from Daugavpils, choosing instead a vintage train, purely for the reason that he froze to his very bones during that journey. Whether he would have been politely served on the way back, or mocked for returning to the bus too quickly, he does not know. But even so, the Vampire will certainly ride with the “LUXURY” company buses many more times in the future, and then we shall see how it goes for him. The Vampire has the advantage of gracefully slipping in everywhere on the quiet, and no one knows where and when he will appear again to take or collect energy for the misdeeds committed against him.
But anyway, speaking further about those “LUXURY” bus seats—that too is largely a relative concept: what is comfortable for one is uncomfortable for another; where one is freezing to death, another doesn't know what to do with their sweat; where one finds nothing to do on the entertainment screen, another discovers the cosmos, and so forth. Well, the Vampire certainly did not like the cameras in those seats, and one must always remember that the customer is god—and by infuriating god, one can only expect to experience his true wrath. “LUXURY” is neither better nor worse than any other buses traveling the roads of the Kingdom of Latvia; each has its own pros and cons. The Vampire assumes that “LUXURY” would be more loved if it became more down-to-earth and abandoned its exaggerated ostentatiousness, which is simply neither acceptable nor understandable for our region. Because the human-beasts of the Kingdom of Latvia are true beasts, yet at the same time, they are very simple and more vulgar than refined.
The Vampire also played around with his camera inside the “LUXURY” bus. This time, it turned out the way it turned out—true art. To be completely honest, when the Vampire began taking photos, he was convinced that the result would be entirely different; it yielded a completely unexpected creative achievement. Let them like it, let...
RUS
My artwork: “LUX EXPRESS И РИГА – ДАУГАВПИЛС: МНЕНИЕ ВАМПИРА О КОМФОРТЕ В АВТОБУСЕ И ВОСПОМИНАНИЯ О ПОЛУЧЕННОЙ УСЛУГЕ «ЛУКСАРИ» СЕРВИСА.” Nora DeGold
Вампир допускает, что Ты тоже на каждом углу видел натыканную рекламу компании «ЛУКСАРИ», она же LUX Express, которая в своих буклетах и роликах обещает, что у них, мол, премиум и самые лучшие автобусы в Латвийском Королевстве, и что на каждом километре пассажира ждёт истинный комфорт миллионера и так далее. Вампир допускает, что Тебе было бы супер интересно узнать о полученном Вампиром опыте, катаясь по королевству на их автобусах — насколько Вампиру они кажутся удобным средством передвижения, что он о них думает и так далее. Ведь Вампир и сам незаметно стал ведущим специалистом по автобусному комфорту — он перепробовал абсолютно все автобусы во всём Латвийском Королевстве на протяжении уже довольно многих лет. По большому счёту, нет такой модели автобуса и такого маршрута, на котором не катался бы Вампир, выслеживая своих очередных вампиризируемых жертв — конечно, если есть за что.И вот Вампир придумал, что снова хочет поехать погулять по Даугавпилсу. Стал он размышлять, на чём же ехать — на винтажном поезде или всё-таки вкусить этот комфорт миллионера? Вампир решил поехать на «ЛУКСАРИ». И как художник, Вампир начнёт свой рассказ о «ЛУКСАРИ» с оценки художественного оформления и дизайна этих автобусов. Визуально «ЛУКСАРИ» — это больше чем красиво: и внешность автобуса, и его нутро соответствуют всем стандартам, чтобы претендовать на статус автобусов для миллионеров. Но что у «ЛУКСАРИ» пошло не так? По мнению Вампира, эта компания слишком увлеклась красивыми, вычурными декорациями. В связи со всем этим Вампир расскажет здесь, насколько же удобным было для него это путешествие в комфорте миллионера до самого Даугавпилса.
Чтобы путешествие удалось, самым важным в автобусе является, конечно же, выбор кресел, ведь именно от них зависит, будешь ли Ты после поездки чувствовать себя как выжатый лимон или как само воплощение энергии. Внешне у «ЛУКСАРИ» одни из самых красивых автобусных кресел во всём Латвийском Королевстве, но при этом — насколько они красивы, настолько же и неудобны. Ты не поверишь, но у них самые неудобные сиденья во всём Латвийском Королевстве! Даже у самых ужасных на вид развалюх, с креслами пугающей древности, сиденья по большому счёту удобные и комфортабельные.
У «ЛУКСАРИ» же — настоящие адские кресла. И в чём заключается проблема этого неудобства? Спинка сиденья сконструирована неправильно, угол наклона слишком скошенный, в результате чего на протяжении всей поездки идёт неверная нагрузка на спину и позвоночник человека-зверя, и уже на первых километрах пассажир по-полной влетает в настоящий ад дискомфорта. Чтобы выжить в «ЛУКСАРИ» эти долгие часы, приходится, конечно, непрерывно искать новые позы для тела и так далее. Тот, кто создавал этот концепт, похоже, не тестировал удобство своих автобусов всерьёз, а посчитал, что если кресла внешне выглядят как истинный высший бренд, то это уже само по себе гарантирует комфорт.
Вдобавок они вмонтировали в спинки кресел экраны мультимедиа, на которых по большому счёту нечего делать. Современным зверям нужно безлимитное предложение, чтобы всё время поездки проходило исключительно в раскопках цифровой бесконечности. Если этого нет, то, разумеется, никто туда не смотрит и так далее — в этом плане там даже ловить особо нечего.
Ещё Вампиру очень не нравится, что в этот развлекательный экран вмонтирована камера, ракурс которой идеально позволяет снимать и изучать пассажира на протяжении всей поездки. И нигде не объяснено, ради чего она там, в развлекательном экране, находится, ведь к развлечениям она не имеет никакого отношения. Тут у Вампира — как у специалиста по современной цифровой слежке и шпионажу — возникают подозрения: не собирают ли роботы информацию по ту сторону этих камер? Или, может, недоброжелатели пассажира изучают, как человек-зверь проводит там своё время и так далее, что создаёт во время поездки довольно тяжёлый психологический дискомфорт. К сожалению, в наше время увлечение камерами стало очень непродуманным и слишком агрессивным, что заставляет искать варианты, как от них укрыться, и наводит на самые разные тёмные фантазии. Разумеется, в связи со всем этим Вампир всегда берёт с собой материал, которым можно эту камеру на время поездки прикрыть и сохранить своё приватное пространство — на случай, если она собирает данные без личного, письменного согласия Вампира.
Кроме того, если в «ЛУКСАРИ» слишком холодно, Ты не можешь полностью перекрыть подачу холодного воздуха на своём месте — то, что можно запросто сделать в любом обычном автобусе. Ведь при закрытии люков, откуда хлещет холодный воздух, остаются незакрывающиеся щели, через которые Тебя продолжает морозить ледяной воздух из кондиционера, что является серьёзной ошибкой конструктора этих автобусов. В итоге из-за всего этого Вампир чувствовал себя так, словно все эти три часа просидел в самом настоящем холодильнике. В своей рекламе они не указали, что в летний период нужно брать с собой настоящий зимний джемпер, чтобы после этой лакшери-поездки всё мероприятие не закончилось тяжёлой простудой и летальным исходом. Так как Вампир в этом плане довольно закалённый, поездка для него, конечно, не завершилась тяжёлой болезнью.
Ещё «ЛУКСАРИ» хвастаются, что у них есть туалет. Вампир научился обходиться в автобусах без этого, хотя в данном вопросе они единственные в Латвийском Королевстве, кто предлагает подобную экстру. Вампиру даже страшно идти смотреть и пробовать этот их туалет, поскольку Вампир заметил, что водитель автобуса во время своих перерывов (то есть на небольших паузах-остановках) никогда не заходит туда прибраться и освежить помещение. Зная, сколько в Латвийском Королевстве людей-зверей имеют проблемы со способностью правильно пользоваться горшками, Вампир допускает, что зрелище там может быть довольно драматическим. «ЛУКСАРИ» как никто другой предлагают ещё и особые горячие напитки, и к тому же всё включено в стоимость билета. Вампир их ещё ни разу не использовал по одной причине — он просто не хочет нажить себе новых неприятных сюрпризов с унитазами миллионерского класса в туалетах «ЛУКСАРИ».
Тебе, небось, интересно, насколько там любезные водители и всё такое? Короче говоря, в прошлом году, когда Вампир в очередной раз отправился с ними в Даугавпилс, в Риге билет ему в автобусе, конечно, протянули так, будто Вампир — последнее дерьмо. Это его ничуть не удивило, ведь соответствующий уровень культуры — неотъемлемая составляющая водителей автобусов Латвийского Королевства, на которую вообще не стоит даже реагировать.
Но чем «ЛУКСАРИ» умудрился удивить и взбесить самого Короля Вампира? Когда в той роковой поездке Вампир вернулся в тот же автобус, чтобы ехать уже домой (так как в Даугавпилсе небо угрожало нехорошими дождевыми тучами), этот водитель во всю глотку, как последний скот, разразился ором на Вампира — мол, что тут устроил за покатушки и развлечения и так далее. Вампир был на грани шока от этого перформанса, ведь столь вульгарных зрелищ ни в одном обычном автобусе ещё ни разу не случалось, и это за очень многие годы, что Вампир является бессменной мебелью и экспертом в автобусах. Вампир не понимал, какое дело этому чужому зверю до того, что он спустя короткое время снова явился, чтобы ехать домой в Ригу. Этот скот орал и орал, пока Вампир не заткнул ему рот замечанием, что у него очень плохой латышский язык и что он его болтовню не понимает. И этот скот взял и заглох, стал каким-то пришибленным, ведь это оказалось его самым слабым местом.
По большому счёту Вампир так и не понял, к чему была вся эта сцена. Единственная причина, до которой додумался Вампир — водителя задушила дикая жаба зависти к Вампиру, ведь сам Король Латвийского Королевства пожаловал, и хоть он этот факт скрывает, видимо, такое уже не утаить и так далее. Сервис в другие разы столь драматичным не бывал, но для водителей «ЛУКСАРИ» всегда характерен особый ледок и неприятный холодок и так далее.
После того мерзкого приключения этот водитель взбесил Вампира настолько, что тот был близок к тому, чтобы заявить в соответствующие инстанции на качество предоставленной услуги. Но в этот раз выглядело так, будто кто-то другой вместо Вампира уже накатал на «ЛУКСАРИ» какую-то жалобу в надлежащее учреждение. Поскольку в автобусе внезапно обнаружилась опция «лайкнуть водителя», которую Вампир пока не изучил, как она работает. В этот раз Вампир был в шоке от того, насколько вежливо и приятно водитель обслужил Вампира на Рижском Международном автовокзале, и это, к тому же, не было дешёвым театром — он сделал это искренне, от всего сердца. В этот раз Вампир получил высочайший и самый любезный сервис обслуживания при покупке билетов у водителя автобуса — за все эти годы этого водителя по любезности ещё никто не превзошёл. Вампир никогда не организует себе билеты заранее — мало ли, вдруг в тот день на улице ливень пойдёт, или демон лени одолеет и так далее.
Из Даугавпилса Вампир обратно на этом автобусе не поехал, а выбрал винтажный поезд — чисто по той причине, что в этой поездке он промёрз до костей. Был бы он на обратном пути обслужен любезно или высмеян за слишком быстрое возвращение в автобус — он не знает. Но при всём этом Вампир определённо ещё много и часто будет ездить на автобусах компании «ЛУКСАРИ», а там уже видно будет, как у него пойдёт дальше. У Вампира есть тот плюс, что он везде красиво проскальзывает втихаря, и где и когда он снова явится, чтобы забрать или собрать энергию за проступки в отношении него — этого никто не знает.
Но вообще, говоря дальше о сиденьях в автобусах «ЛУКСАРИ» — это ведь тоже по большому счёту понятие относительное: то, что одному удобно, другому — неудобно; где один замерзает насмерть, там другой не знает, куда деваться от своего пота; где одному в развлекательном экране нечего делать, там другой открывает космос и так далее. Ну, камеры Вампиру в этих сиденьях точно не понравились, а ведь всегда нужно помнить, что клиент — это бог, и разозлив бога, можно познать лишь его истинный гнев. «ЛУКСАРИ» не лучше и не хуже других автобусов, курсирующих по дорогам Латвийского Королевства, у каждого есть свои плюсы и минусы. Вампир допускает, что «ЛУКСАРИ» любили бы больше, если бы он стал приземлённее и отказался от преувеличенной вычурности, которая совершенно нашему региону не подходит и непонятна. Потому что люди-звери Латвийского Королевства — это настоящие звери, но при этом очень простые и скорее неотесанные, нежели утончённые.
Вампир также побаловался со своей фотокамерой в автобусе «ЛУКСАРИ». В этот раз получилось то, что получилось — истинное искусство. Честно говоря, когда Вампир начинал фотографировать, он был уверен, что результат будет совсем иным — вышло абсолютно непредвиденное творческое достижение. Пусть нравится, пусть...
********
Autora juridiskā piezīme
Mākslas žanrs ir “dark fantasy art”. Šis mākslas darbs ir autortiesību objekts, radīts uz mākslinieciskās brīvības, personīgās pieredzes un fantāzijas pamata. Attēlotie tēli, notikumi, personas, vietas un institūcijas ir fikcija vai simbolika. Jebkura līdzība ar realitāti ir nejauša, mākslinieciski interpretēta vai konceptuāli pārveidota. Darbs var saturēt satīru, kritiku, hiperbolu un vizuālu alegoriju. Darbā iespējami iekļautie fakti, vietu apraksti vai vēsturiskas atsauces ir mākslinieciski interpretēti un nav uzskatāmi par precīziem vai pārbaudītiem avotiem. Skatītājs piekrīt, ka jebkāda interpretācija, emocionāla reakcija vai secinājums ir viņa paša atbildība. Autors neuzņemas nekādu juridisku, morālu vai emocionālu atbildību par mākslas darba uztveri, interpretāciju, ietekmi vai kontekstu, kādā to uztvēris tā patērētājs.
Author’s Legal Notice
The art genre is “dark fantasy art”. This artwork is a copyright-protected creation, based on artistic freedom, personal experience, and imagination. Depicted characters, events, individuals, places, and institutions are fictional or symbolic. Any resemblance to reality is coincidental, artistically interpreted, or conceptually transformed. The work may contain satire, critique, hyperbole, and visual allegory. Any included facts, location descriptions, or historical references are artistically interpreted and should not be considered accurate or verified sources. The viewer agrees that any interpretation, emotional reaction, or conclusion is their own responsibility. The author assumes no legal, moral, or emotional liability for the perception, interpretation, impact, or context in which the artwork is received by its consumer.
Note: This legal notice is provided in English for general understanding only. The original and legally binding version is written in the author’s native language — Latvian. In case of any doubt, misinterpretation, or dispute, please refer to the Latvian version. For full clarity, consider enrolling in a Latvian language course before engaging with the author.
Юридическое уведомление автора
Жанр искусства — "dark fantasy art". Данное произведение искусства является объектом авторского права, созданным на основе художественной свободы, личного опыта и фантазии. Изображённые персонажи, события, лица, места и учреждения являются вымышленными или символическими. Любое сходство с реальностью случайно, художественно интерпретировано или концептуально преобразовано. Работа может содержать сатиру, критику, гиперболу и визуальную аллегорию. Возможные включённые факты, описания мест или исторические отсылки являются художественной интерпретацией и не должны считаться точными или проверенными источниками. Зритель соглашается с тем, что любая интерпретация, эмоциональная реакция или вывод — это его личная ответственность. Автор не несёт юридической, моральной или эмоциональной ответственности за восприятие, интерпретацию, влияние или контекст, в котором произведение было воспринято потребителем.
Примечание: Данный юридический текст представлен на русском языке исключительно для общего понимания. Оригинальная и юридически действительная версия написана на родном языке автора — латышском. В случае сомнений, недопонимания или спора, пожалуйста, обращайтесь к латышской версии. Для полной ясности рекомендуется записаться на курсы латышского языка перед тем, как вступать в взаимодействие с автором.